sarukt
sarukt -rūku, -rūc, -rūk, pag. -ruku; intrans.
1.Samazināties tilpumā (parasti žūstot) – piemēram, par vielām, materiāliem.
PiemēriAudums sarucis.
- Audums sarucis.
- Betons sarūk.
- ..koksne sarūk, tas ir, samazinās koksnes tilpums.
- Sniegs kusa, kupenas saruka, un ziema atkāpās.
- pārn. Kādreiz viņš bijis liels, plecos plats spēka vīrs, bet tagad sarucis un salīcis..
Stabili vārdu savienojumiSarucis stumbrs.
- Sarucis stumbrs bot. — Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
1.1.Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
PiemēriSaule stāv debess jumta vidū virs Zites purva.. Krūmāju ēnas sarukušas tik maziņas, ka liekas - to nemaz nav.
- Saule stāv debess jumta vidū virs Zites purva.. Krūmāju ēnas sarukušas tik maziņas, ka liekas - to nemaz nav.
- Dienas saruka īsākas, naktis pastiepās garākas.
- pārn. ..dzīvojam laikmetā, kad attālumi sarūk..
1.2.Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
PiemēriZālē dejotāju pulciņš bija krietni sarucis..
- Zālē dejotāju pulciņš bija krietni sarucis..
- Tūliņ pēc otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits Latvijā bija stipri sarucis.
- ..sarūk to zemju platība, kur vēl jūt pirmatnību..
- Septembrī ļoti strauji samazinās Saules augstums, līdz ar to sarūk dienas garums.
1.3.pārn. Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
PiemēriRūdolfs noraudzījās, kā viņa attālinājās, pamazām sarukdama..
- Rūdolfs noraudzījās, kā viņa attālinājās, pamazām sarukdama..
- ..pretī tumsai uz blāvā ceļa ik mirkli vairāk sarūk aizgājēja siluets..
1.4.pārn. Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
PiemēriGandrīz uz gadu viņš atsakās no ērģeļu solokoncertiem, arī piedalīšanās citos koncertos sarūk.
- Gandrīz uz gadu viņš atsakās no ērģeļu solokoncertiem, arī piedalīšanās citos koncertos sarūk.
2.Sarauties2, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
PiemēriOzols vēroja, ka Miglas Augusts aiz citu mugurām saruka arvien mazāks, galva ierāvās plecos..
- Ozols vēroja, ka Miglas Augusts aiz citu mugurām saruka arvien mazāks, galva ierāvās plecos..
- Podnieks ar sievu sarukuši sēd piesmakušā dibenistabā.
- «Man ir bailes no asinīm.» Žanis drebēja.. Viss viņa stāvs bija sarucis, rokas karājās nevarīgi gar sāniem.
2.1.pareti Pieplakt, arī saļimt (pie kā).
PiemēriPavērās lūka, un no tanketes izlēca divi vācieši. Ierējās pirmā vada ložmetējs. Vācieši saruka pie zemes.
- Pavērās lūka, un no tanketes izlēca divi vācieši. Ierējās pirmā vada ložmetējs. Vācieši saruka pie zemes.
- «Juri! Mīļais Juri!» viņa iesaucās un saruka pie viņa krūtīm, raudāja skaļi..
Avoti: 7-1. sējums