saruna
saruna -as, s.
1.Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
PiemēriAtklāta saruna.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
PiemēriStarppilsētu saruna.
Stabili vārdu savienojumiSarunu vieta (arī punkts).
2.Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
PiemēriDivas dienas PSRS Rakstnieku savienībā notika darbu iztirzāšana. Tā bija principiāla, labi argumentēta un biedriska saruna.
2.1.dsk. Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
Piemēri..mūsdienās vienīgais likumīgais starptautisko attiecību grozīšanas paņēmiens ir sarunas, kas parasti noslēdzas ar valstu izturēšanās noteikumu fiksēšanu.
Stabili vārdu savienojumiVest sarunas.
3.ģen.: sarunu, retāk sarunas, adj. nozīmē Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs. Saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
Piemēri..sarunu valodai piemīt stilistiski pazemināts, vienkāršāks, ikdienišķāks, brīvāks, dažkārt arī familiārs.. skanējums.
Stabili vārdu savienojumiSarunu valoda. Sarunu vārdnīca.
Avoti: 7-1. sējums