sarunāties
sarunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
PiemēriKlusi sarunāties.
- Klusi sarunāties.
- Sarunāties čukstus.
- Sarunāties pusbalsī.
- Sarunāties brīvi.
- Sarunāties nepiespiesti.
- Sarunāties krievu valodā.
- Strādādami mēs ar Baumani visu laiku sarunājamies. Es vairāk prasu, viņš man izskaidro.
- Ekspedīcijas priekšnieks Platonovs sēž pie radiotelefona, sarunājas ar Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā zvejojošiem Ekspedīcijas zvejas pārvaldes kapteiņiem..
- Lai varētu sarunāties, nepieciešams ne tikai pašam runāt, bet arī uztvert cita cilvēka runu.
- pārn. Brīdi tikai lietus klusiem čukstiem sarunājās ar purvu..
- pārn. Nē, tā nav balss. Tā sačukstas miklās lapas dārzā, tā var sarunāties tikai vējš ar ziediem.
- pārn. Pirmajās līnijās skaļi sarunājās ložmetēji un mīnmetēji..
1.1.Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
PiemēriViņš dzirdēja, ka tā [sieva] virtuves priekšā sarunājās ar suni: «Tu redz', kāds izlepis, tik labu putriņu negrib ēst!»
- Viņš dzirdēja, ka tā [sieva] virtuves priekšā sarunājās ar suni: «Tu redz', kāds izlepis, tik labu putriņu negrib ēst!»
- Sarunājos ar lielajiem ērgļiem un suslikiem, skatos stepes bezgalībā..
1.2.Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
PiemēriŠorīt prasīju, cik viņam vēl ir tīru kreklu, bet mēs nevaram sarunāties arī ar zīmēm.
- Šorīt prasīju, cik viņam vēl ir tīru kreklu, bet mēs nevaram sarunāties arī ar zīmēm.
- ..ar acīm cilvēki bieži vien var sarunāties vēl daudz labāk nekā ar vārdiem - it īpaši tad, ja viņi ir jauni. Acis var ironiski smieties, var dusmoties, smaidīt, pateikties, aicināt...
- pārn. Kuģi.. sarunājās savā starpā signālkarodziņu un uguņu noslēpumainajām zīmēm.
2.Sarunāt (ko darīt).
PiemēriPrātnieks ar Švaukstu sarunājās iet stadulā zirgiem auzu dot..
- Prātnieks ar Švaukstu sarunājās iet stadulā zirgiem auzu dot..
- Vasaru Skanuļi sarunājās svinēt Jāņus reiz norā.
Avoti: 7-1. sējums