sarunāt
sarunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
PiemēriSarunāt nezin ko.
- Sarunāt nezin ko.
- Sarunāt blēņas.
- Sarunāt muļķības.
- Sarunāt rupjības.
- ..nevarētu tomēr sacīt, ka viņai pašai nekārotos paklausīties, ko gan īsti vecais saimnieks šai vakarā sarunās.
- «Dieviņ, tētiņ, un dzīvs un vesels! Ko tik nesarunāja! Mēs tevi zem zemes esam pabāzuši.»
- Laikam tomēr es nebūtu noturējies un pateicis kādus asumus, varbūt sarunājis pat ko lieku, ja tanī brīdi mums aiz muguras kāds nepadotu labdienu.
- ..Valija sacēla tādu brēku, sarunāja tādus vārdus, ka bāz vai ausis ciet.
2.trans. Runājot vienoties (ar kāda par ko vajadzīgu, parasti par kādu rīcību).
Piemēri«Lai ieti Divas istabas un virtuve - viss, kā nākas. Kad ar labu, tad jau visu var sarunāt.»
- «Lai ieti Divas istabas un virtuve - viss, kā nākas. Kad ar labu, tad jau visu var sarunāt.»
- «Ja tur ir mājas - atradīsies arī zirga kājas. Sarunāsim, lai aizved.»
- Kāzu dienā pēc mielasta vajadzēja sākties dejām, un bija sarunāts, ka Vijolīte spēlēs valšus un polkas.
2.1.intrans.
Piemēri«Tur jums tuvumā ir feldšeris, sarunājiet ar viņu. Viņš aizies.. un izdarīs vajadzīgās injekcijas.»
- «Tur jums tuvumā ir feldšeris, sarunājiet ar viņu. Viņš aizies.. un izdarīs vajadzīgās injekcijas.»
- «Varbūt jūs neesat pieradis tik agri brokastot - mēs varam sarunāt visādi.»
2.2.Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
Piemēri«Ā, jums sarunāts iet uz ezeru kopā. Tādā gadījumā es nemaisos..»
- «Ā, jums sarunāts iet uz ezeru kopā. Tādā gadījumā es nemaisos..»
- Viņai šodien atkal bija sarunāta viena satikšanās, bet nepavisam negribējās iet..
- «Pasēdēšu ar dispečeru. Paspēlēsim dambreti, viņam viena partija sarunāta.»
2.3.Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
PiemēriSarunāt izdevīgu laiku ekskursijai.
- Sarunāt izdevīgu laiku ekskursijai.
- ..Daugavas kreisajā krastā, sarunātajā vietā viņiem pretī bija viens vienīgs sagaidītājs..
3.trans. Salīgt (kādu darbā, palīgā). Salīgt (darbavietu, darbu).
PiemēriPavasarī lai tikai sūtot pakaļ dakstiņiem, amatnieks arī viņam jau sarunāts.
- Pavasarī lai tikai sūtot pakaļ dakstiņiem, amatnieks arī viņam jau sarunāts.
- «Laikam ar viņu [jauno arklu] kā citādi jārīkojas,» Brīviņš teica. «Svētdien jālūko sarunāt kādu no muižas puišiem, lai atnāk ierādīt.»
- «Es tev sarunāju mācekles vietu adītavā.»
- Aitiņām.. izdevās sarunāt darbu pilsētas dārzniecībā ziemu par kurinātāju siltumnīcās.
3.1.Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
PiemēriLaiva sarunāta. To dodot Ernesta brālis.
- Laiva sarunāta. To dodot Ernesta brālis.
- Izpostītajā pilsētā tikai viena viesnīca palikusi neskarta. Ar lielām pūlēm man izdodas sarunāt istabu «Laimes pakavā».
- Vecais Tibils bija jau gan no Timruka Cagelova sarunājis krietnu aunu, pret kuru atdos aitu vietā..
3.2.novec. Saderināt.
Piemēri«..pēc kāzām atkal kāzas. Viņa jau tikpat kā sarunāta ar Sīli. Kaimiņos.»
- «..pēc kāzām atkal kāzas. Viņa jau tikpat kā sarunāta ar Sīli. Kaimiņos.»
4.intrans. Runājot saprasties (ar kādu).
PiemēriMāte: Paldies, simtreiz paldies, Kaukēn, par tavu palīdzību! Tu tak vēl ar viņu māki sarunāt!
- Māte: Paldies, simtreiz paldies, Kaukēn, par tavu palīdzību! Tu tak vēl ar viņu māki sarunāt!
- «Ļoti žēl, ka ar dažiem [skolēnu] vecākiem nekādi nav iespējams sarunāt...»
5.intrans.; pareti Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt. Ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriDraugi sarunājuši līdz naktij.
- Draugi sarunājuši līdz naktij.
Avoti: 7-1. sējums