sarunbiedrs
sarunbiedrs -a, v.
sarunbiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
PiemēriVērīgi viņš ieklausījās, ko runā cilvēki, - tik uzmanīgs sarunbiedrs kā Žanis Katlaps atrodams visai ieti.
Avoti: 7-1. sējums