Paplašinātā meklēšana
Meklējam sarunāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (20):
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- triekt Jautri, skaļi sarunāties. Arī, parasti daudz, runāt.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties. Parunāties.
- bubināties Klusi sarunāties.
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- saderēt Norunāt, sarunāt.
- atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt.
sarunāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV