iztriekties2
iztriekties -triecos, -triecies, -triecas, pag. -triecos; refl.
Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
Piemēri..nu jau abas diezgan būšot izrunājušās un iztriekušās..
- ..nu jau abas diezgan būšot izrunājušās un iztriekušās..
- ..viņam gribējās viegli papļāpāt, kā mēdza teikt, - iztriekties..
- Sādžas sievas viņš līdzjūtīgi izvaicāja par dēliem un vīriem.. Ar večiem iztriecās par zirgiem..
Avoti: 3. sējums