iztriekties1
iztriekties -triecos, triecies, -triecas, pag -triecos; refl.
1.Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVilki iztriecās no meža.
1.1.Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriPartizāni.. niknā cīņā iztriecās cauri uzbrucēju rindām..
Avoti: 3. sējums