Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tērzēt
tērzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
PiemēriDrīz vien tērzējām raiti un nepiespiesti kā seni un tuvi paziņas.
  • Drīz vien tērzējām raiti un nepiespiesti kā seni un tuvi paziņas.
  • Glīta (ienāk): Ā, Ķēvieša kungs jau klāt. Cik jauki redzēt abus mūsu lielākos mūziķus tik draudzīgi tērzējam!
  • Pēc brokastīm man likās neērti tūdaļ aiziet. Vēl kādu brīdi tērzēju ar Dāvīdu.
Avoti: 7-2. sējums