atrunāties
atrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
PiemēriAtrunāties ar nevaļu.
2.reti Iebilst (pretī).
PiemēriEs kādas reizes atrunājos saimniecei pretī; nu liek mani mierā.
3.sar.; pareti Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
Piemēri«Bet vai zini,.. vāciski esmu tā atrunājies, tā atrunājies... gribas patiešām saķert kādu cilvēku, ar kuru tā no sirds varētu izrunāties latviski...»
Avoti: 1. sējums