sarūgtēt
sarūgtēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
PiemēriGaidot pircējus, kuri tā arī neieradās, pagalmā sakrautajās kannās saskāba piens, ādas maisos sarūgtēja medus..
Avoti: 7-1. sējums