likties2
likties liekos, liecies, liekas, pag. likos; refl.
1.Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
PiemēriMeitene liekas iedomīga.
1.1.Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
PiemēriNācējs liekas apstājamies.
1.2.Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
PiemēriNācējs likās sieviete.
2.Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
PiemēriLikties lasām avīzi.
3.tikai 3. pers. Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
PiemēriKrēslā ēkas nevarēja labi saskatīt, bet likās, ka tās pa daļai sakritušas.
3.1.Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu).
Piemēri«Bet pirmīt, kad peldējāmies, es pilnīgi skaidri dzirdēju. Tā nevar kļūdīties.» - «Es jau teicu, ka tev tikai būs licies,» Kirils pavīpsnā.
3.2.Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
Piemēri..tālā senatnē tieši vulkāni, lai cik tas paradoksāli liktos, izveidojuši Pasaules okeānu, kurā radās augu, dzīvnieku un tātad arī cilvēka priekšteči.
4.tikai 3. pers.: liekas, likās; modāla vārda nozīmē Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
PiemēriHarijs ir krietni vecāks par mums - viņam būs, liekas, divdesmit divi..
4.1.savienojumā: «kā liekas», «kā likās»
Piemēri..visi, kā likās, viņā [Mārtiņā] un viņa saimniekā vien skatījās.
Stabili vārdu savienojumiNeliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis.
Avoti: 4. sējums