likties3
likties liekos, liecies, liekas, pag. likos; refl.
1.nolieguma formā, parasti savienojumā ar verbu «lūgt(ies)», «teikt» u. tml. infinitīvu Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
Piemēri..Veronika aicināja pie vakariņu galda. Ziguns nelikās divreiz lūgties, viņš bija ne vien izsalcis, bet cerēja beidzot tā no sirds papļāpāties.
2.novec. Ļauties.
Piemēri«Nes arī... Cik jauki ir šitā... Mūžīgi tā liktos nesties!» - «Mūžīgi tevi šitā nestu, puķīt, sirsniņ, zeltenīt!»
Stabili vārdu savienojumiNelikties uztraukties.
Stabili vārdu savienojumiNelikties traucēties.
Avoti: 4. sējums