likties1
likties liekos, liecies, liekas, pag. likos; refl.
1.Gulties.
PiemēriLikties uz dīvāna.
- Likties uz dīvāna.
- Likties paēnā zem koka.
- Likties garšļaukus.
- Likties gultā.
- Likties uz guļu.
- ..[saimnieks] iegāja savā istabā un, no karsta gaisa noguris un nosvīdis, atvilkās un likās gultā.
- «Liecies tik zemē,» Osis skubināja. «Apsedzies cieti, pa durvju apakšu drusku velk.»
- ..[krusttēvs] iebarošot zirgus un likšoties man blakus. Rītā ar gaismiņu jātiekot augšā.
- Es nopūtu lampu, izģērbos un likos gulēt. Nogurums bija liels, un tāpēc ātri vien iemigu.
- «Es, kad likšos slīpi, tad tūliņ kā beigts.»
- «Vasarā tie vienā saulē cēlās, otrā likās pie miera..»
- «Es laikam kādu laiku darbā vairs neiešu. Likšos slimnīcā.»
Stabili vārdu savienojumiLikties (arī iet) gulēt. Likties gar zemi.
- Likties (arī iet) gulēt — Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Likties gar zemi — Strauji gulties, arī krist zemē.
- Likties pie miera novec. — Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Likties slimnīcā sar. — Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- Likties slīpi sar. — Gulties, lai gulētu miegā.
- Likties uz acs, arī likties (retāk krist) uz auss idioma — sar. Iet gulēt.
- Likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) — Novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
2.Strauji gāzties, mesties (kur iekšā).
Piemēri..jaunieši, no pusdienas tveices glābdamies, ar visām drēbēm liekas ūdenī - tā ūdens dzestrums arī pēc peldēšanās ilgāk jūtams.
- ..jaunieši, no pusdienas tveices glābdamies, ar visām drēbēm liekas ūdenī - tā ūdens dzestrums arī pēc peldēšanās ilgāk jūtams.
- Visur peļķes. ..Ja nu liksies kādā iekšā...
3.sar. Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.). Mesties.
PiemēriŠļakatas vien nošķīst gar plikajiem stilbiem, kad mēs [bērni] liekamies garām akai, pāri pļavai..
- Šļakatas vien nošķīst gar plikajiem stilbiem, kad mēs [bērni] liekamies garām akai, pāri pļavai..
- ..viņš neatšķīra, kas svešs, kas savs, un likās uz Līzes pusi, atvēzējies sist.
- Auguste..: Padomā - [Nonne] vakar likusies uz rajonu spiest ilgviļņus! Tur frizētava ciet - metusies uz pilsētu.
Stabili vārdu savienojumiLikties kopā.
- Likties kopā idioma — Sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
3.2.Strauji virzīties, triekties (pret ko).
PiemēriVecmāmuļa sākumā parībināja durvis ar nūjiņu. Neviens neatsaucās. Tad viņa likās durvīs ar dūrēm, it kā nule kaut kur būtu aizdedzies.
- Vecmāmuļa sākumā parībināja durvis ar nūjiņu. Neviens neatsaucās. Tad viņa likās durvīs ar dūrēm, it kā nule kaut kur būtu aizdedzies.
4.sar. Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
PiemēriTēvs bija.. aizkustināts, ka viņš [dēls], lai gan kungs būdams, nekautrējās pielikt roku pie darba, likās klāt pie siena un ābola vāla..
- Tēvs bija.. aizkustināts, ka viņš [dēls], lai gan kungs būdams, nekautrējās pielikt roku pie darba, likās klāt pie siena un ābola vāla..
- Ar visu būtni viņš tiecās uz jauno darba vietu, lai ar visu jaunekļa dedzību liktos darbā.
Stabili vārdu savienojumiLikties (arī mesties) darbā.
- Likties (arī mesties) darbā — Sākt enerģiski strādāt.
4.1.savienojumā ar vietas nosaukumu lok. Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
PiemēriNākošajās dienās nopļaujam vēl visas lāmas laukos, tad liekamies iekšā Lielajā pļavā..
- Nākošajās dienās nopļaujam vēl visas lāmas laukos, tad liekamies iekšā Lielajā pļavā..
- «Jurģi sen jau pāri, jāsāk art, bet puiša ar uguni nevar sameklēt, liecies vai pats vagā iekšā.» [Saka saimnieks.]
5.sar. Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
PiemēriPasaules Klāvs likās uz kurvju un grozu pīšanu.
- Pasaules Klāvs likās uz kurvju un grozu pīšanu.
- «Abi šie vīri likušies uz dziesmu rakstīšanu.»
- «..vietalvieši likušies uz laicīgas mantas raušanu.»
6.parasti savienojumā ar «kur»; sar. Novietoties, arī tverties, glābties.
PiemēriBierns: Kur tad mēs visi liksimies tik mazā mājiņā? Man būs tēva gulta istabā, Ilzei mūsu ķēķī, kur tev un Trīnei?
- Bierns: Kur tad mēs visi liksimies tik mazā mājiņā? Man būs tēva gulta istabā, Ilzei mūsu ķēķī, kur tev un Trīnei?
- Kad tad viņa te [mājās] ir turējusies? Nabadzības dzīta, kad nebij kur likties ar to bērnu.
- ..laukā pavasara vējš sasaldēs tā, ka pašas vēlāk nezinās, kur likties.
Stabili vārdu savienojumiNezināt, kur likties.
- Nezināt, kur likties idioma — 1. Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.2. Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)likties mierā. Likties uz enkura.
- (Ne)likties mierā — 1. (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.2. (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- Likties uz enkura — sar. Noenkuroties.
Avoti: 4. sējums