pamuļķis
pamuļķis -ķa, v.
pamuļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
PiemēriVecākajiem brāļiem jaunākais vienmēr šķita pamuļķis.
- Vecākajiem brāļiem jaunākais vienmēr šķita pamuļķis.
- ..ubags laikam bija pamuļķis, skaitīja savus vārdiņus, un nekā jēdzīga no viņa nevarēja izzināt.
1.1.ģen.: pamuļķa, adj. nozīmē Pamuļķīgs.
PiemēriVienam vīram bijusi tāda pamuļķa sieva.
- Vienam vīram bijusi tāda pamuļķa sieva.
Avoti: 6-1. sējums