Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
par
par priev. ar akuz.
1.Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
PiemēriStrādāt veikalā par kasieri.
  • Strādāt veikalā par kasieri.
  • Būt par brigadieri.
  • Bija man [kapteinim] toreiz par pirmo stūrmani.. jauns puisis, tagad viņš uz kāda lielā tralera par palīgu.
  • Pēdīgi bij dažs viņu redzējis arī pie namu mūrētājiem par kaļķu taisītāju un ķieģeļu pienesēju.
  • «Kas tas nu vairs būs par strādnieku,» viņš īgni ieminējās.
1.1.Norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts.
PiemēriIevēlēt par kolhoza priekšsēdētāju.
  • Ievēlēt par kolhoza priekšsēdētāju.
  • Iecelt par direktoru.
  • Uzņemt arodbiedrībā par biedru.
  • Jaunais Kalnazarēns arī jau atnācis [ūtrupe], sarunāts par pierakstītajā un naudas saņēmēju.
1.2.Norāda uz attiecībām, kas saista (kādu) ar citiem.
PiemēriBūt kaimiņam par znotu.
  • Būt kaimiņam par znotu.
  • Mikus tēvs: Laimīga tā meita, kas viņu reiz dabūs par vīru. - Līziņa: Un tevi par vīratēvu.
  • Jā, viņa, mana māte, bijusi daiļa meita, un daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu.
1.3.Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
PiemēriKļūt par aktieri.
  • Kļūt par aktieri.
  • Studēt par agronomu.
  • Zēni izauguši par drosmīgiem vīriem.
  • Kūstot sniegs pārvēršas par ūdeni.
  • ..skoloja vecāko dēlu par inženieri..
  • Mājlopi kļuva cilvēkam ne tikvien par pārtikas un apģērba sagādes avotu, bet arī par varas simbolu.
2.Norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju.
PiemēriDomāt par darbu.
  • Domāt par darbu.
  • Priecāties par labo ražu.
  • Smieties par sevi.
  • Šaubīties par padarīto.
  • Atbildēt par visu.
  • Dīvajiešos neviens sevišķi nebrīnījās par to, ka Brīviņu kungs atteicās no pagastvecākā amata.
  • Jaunā piesēdētāja interesējās par Ingu.
2.1.Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
PiemēriLekcija par starptautisko stāvokli.
  • Lekcija par starptautisko stāvokli.
  • Stāsti par svešām zemēm.
  • Dzejoļi par dabu.
  • Monogrāfija par mākslinieku.
  • Dziesma par dzimteni.
  • Izrāde par Rīgas pagātni.
  • Reiz grāmatnīcā redzēju: pie plaukta Kāds šķīra grāmatu par ābeli.
  • Bet tad izplatījās citas vēstis, un tās padarīja gluži lieku izziņu par Ansonu Mārtiņu un viņa darbiem.
2.2.Norāda uz darbības, stāvokļa saturu.
PiemēriSpriest tiesu par pāridarījumu.
  • Spriest tiesu par pāridarījumu.
  • Strīdēties par notikušo.
  • Uzdot par pienākumu.
  • Brīvībā viņi [bandīti] strādājuši katrs savā rajonā.., bet te vienojušies par kopdarbību..
  • ..visu [vīru] acīs trīsēja un šaudījās liesmiņa, kas liecina par slepenu izmisumu.
2.3.parasti savienojumā ar verbu «saukt», «dēvēt» formām Norāda uz (kā) nosaukumu.
Piemēri«Gribat, es jūs saukšu par glābēju?»
  • «Gribat, es jūs saukšu par glābēju?»
  • ..Džonu Granu iesauca par Donu Kihotu jau no pagasta skolas laikiem, kad viņš vēl bija slaiks un garš, kā Donam Kihotam pēc auguma pienācās.
  • Rīgu dēvē par dārzu un parku pilsētu.
2.4.Norāda uz fiziskas darbības objektu.
Piemēri..vecais.. lūdza Vanagu, lai gādājot par glāzēm.
  • ..vecais.. lūdza Vanagu, lai gādājot par glāzēm.
  • «Par māju un mājas darbiem nav vairs nekādas gādāšanas, lai saime kust vai nekust..»
3.Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
PiemēriUzskatīt par labu.
  • Uzskatīt par labu.
  • Atzīties par vainīgu.
  • Suntužu Bērziņš jau ar savu cēlo izskatu vien katrām godībām par rotu un lepnumu..
  • Vienbalsīgi tika nolemts - Līvsalas timuriešu pirmā mācību ceturkšņa darbu novērtēt par apmierinošu.
  • ..tādu pakapāšanos [zedeņu darināšanu] par darbu nevarēju skaitīt.
4.Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
PiemēriPirkt kartupeļus par 10 kapeikām kilogramā.
  • Pirkt kartupeļus par 10 kapeikām kilogramā.
  • Strādāt par naudu.
  • Dabūt grāmatas par lētu cenu.
  • «Cik maksā?» pirtnieks prasīja. «Par vērdiņu divi,» maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
  • Vai Ķīnas vāze.. arī no pašiem sākumiem pieder Litkes kungam vai arī ir iemantota par sviestmaizi, par labas pazīšanās un savstarpējas izpalīdzēšanas cenu?
  • Viņš pārdevis savas lietas tīri par neko.
Stabili vārdu savienojumiPar neko.
  • Par neko sar. — Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
4.1.Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
PiemēriMaksāt divi rubļi par kilogramu gaļas.
  • Maksāt divi rubļi par kilogramu gaļas.
  • Par vienu metru auduma maksāt trīs rubļus.
  • «..labi, ja sešdesmit kapeikas par dienu var nopelnīt.»
  • Nepārdod patiesības, lai tev dotu vai visu pasaules mantu par to.
5.savienojumā ar adj. vai apst. Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
PiemēriSavērpt dziju par grodu.
  • Savērpt dziju par grodu.
  • Piedurknes par īsām.
  • Ciemoties par ilgu.
  • Skaistuma nekad nevar būt par daudz.
  • Likās, ka šovakar viss notiekas pavisam citādi.. Kaut kas šovakar bij nevietā - kaut kā par daudz, varbūt par maz...
  • «Bet kažoku valkāt tu varētu?» Harijs jautā. - «Nu, kažoku... tas piestāv mazliet vecākām. Man vēl par agru.»
6.parasti savienojumā ar adj. vai apst. pārākajā pakāpē Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
PiemēriBrālis ir vecāks par māsu.
  • Brālis ir vecāks par māsu.
  • Viņš ir gudrāks par visiem.
  • Zināt vairāk par citiem.
  • Iedot par piecām kapeikām vairāk.
  • Nenoliedzami, Līze bija jaunāka un skaistāka par Madi.
  • Krastā izkļuvu reizē ar puisi, jo viņš peldēja vismaz trīs reizes ātrāk par mani.
  • Pēkšņi nezin no kurienes uzkūlās migla. Par trim četriem metriem tālāk nekā nevar saskatīt.
  • Par visu vairāk - spriedumos, jūtās šodiena baidās būt vienpusīga..
  • «Liekas, ka nervu drudzis. Pāries, Tikai mieru, par visām lietām mieru.»
Stabili vārdu savienojumiPar visām lietām. Par visu vairāk.
6.1.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes adj. vai apst.; sar. Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
PiemēriLētāk par lētu izmaksā Tanzānijas sieviešu apģērbs. Tas sastāv no taisnstūraina katūna auduma gabala..
  • Lētāk par lētu izmaksā Tanzānijas sieviešu apģērbs. Tas sastāv no taisnstūraina katūna auduma gabala..
  • Pirmajā brīdī var likties, ka tas ir vienkāršāk par vienkāršu..
7.Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
PiemēriPalielināt ienākumus par simt rubļiem.
  • Palielināt ienākumus par simt rubļiem.
  • Ravēšana nokavēta par nedēļu.
  • Instrukcija prasa [spridzinātājiem] attālināties no sprādziena vietas par.. diviem kilometriem.
  • ..tomēr esmu priecīgs, ka jau ar pirmo dienu tuvojos kaut par soli tuvāk mērķim.
7.1.savienojumā «pāri par»; sar. Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
Piemēri«Pāri par simts ratu aizbrauca..»
  • «Pāri par simts ratu aizbrauca..»
  • Darbietilpīgo procesu mehanizācija un automatizācija devušas iespēju ietaupīt tautas saimniecībai pāri par 12 miljoniem rubļu.
8.Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu.
PiemēriSodīt par pārkāpumu.
  • Sodīt par pārkāpumu.
  • «Man sirds tik nemierīga par veco tēvu;..kur viņš varēja palikt?»
  • Tēvs: Meitēnam par tām zāļu nastām vai kāds lakats no Rīgas būs jāatved, vai...
  • Pie Lielupes ozoliem stāvu, Pie Daugavas birztalām svētām Un bijībā noliecu galvu Par mīlu, par cīņām un rētām.
9.Norāda uz (kā) nolūku.
PiemēriCīnīties par brīvību.
  • Cīnīties par brīvību.
  • Sacensties par pirmo vietu.
9.1.Norāda uz (kā) rezultātu.
PiemēriBet par atbildi [zēns] dabūja mutē skarbu vēja grūdienu un aizrijās.
  • Bet par atbildi [zēns] dabūja mutē skarbu vēja grūdienu un aizrijās.
  • «Par sodu gribētos Tevi krietni saplūkāt aiz ausīm.»
10.Norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi.
Piemēri..viņš ne reizi nebija pienākts runājam par tukšu.
  • ..viņš ne reizi nebija pienākts runājam par tukšu.
10.1.Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
PiemēriZēns dabū bārienu par abiem.
  • Zēns dabū bārienu par abiem.
  • Pļaujmašīna neprasīja ne ēst, ne dzert, bet pastrādāja par pieciem.
  • Meitenes izcep pankūkas, un mēs ēdam katrs par trijiem..
  • ..pasteidzies un paņem elpu, paņem manu vieglo elpu, tev būs jāelpo par diviem.
10.2.pareti Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
PiemēriŠķiet, citi par mani gan strādā, gan domā, Un citiem daudz zilāki vakari kūp..
  • Šķiet, citi par mani gan strādā, gan domā, Un citiem daudz zilāki vakari kūp..
10.3.pareti Norāda uz darbības veicēju skaitu.
PiemēriVeckalacis arī lāgā nestāvēja uz kājām...Veckalaciene.. kliedza Ancim, lai grābj ap gurniem un ceļ augšā. Tā par abiem viņi to iemurdzīja gan..
  • Veckalacis arī lāgā nestāvēja uz kājām...Veckalaciene.. kliedza Ancim, lai grābj ap gurniem un ceļ augšā. Tā par abiem viņi to iemurdzīja gan..
10.4.Norāda uz (kā) secību.
Piemēri«Viens par otru, viens par otru! Redzēs gan, kurš [saimnieks] tad kuram kaklu nolauzīs.»
  • «Viens par otru, viens par otru! Redzēs gan, kurš [saimnieks] tad kuram kaklu nolauzīs.»
  • ..viņš pusbalsī vienu reizi par otru izsaucās: «Jānīt! Jānito! Kārlito! Kārlito!»
  • Cits par citu [bērinieki] steidza stāstīt dažādus jokus, ko pa ceļu un kapsētā piedzīvojuši..
  • Vingrojumi, ko viņi izpilda, ir cits par citu sarežģītāki, prasa lielu meistarību.
11.novec. Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
Piemēri«Ielika mani lazaretē, un par divi nedēļām, nudie, par divi nedēļām kāja bija sadzijusi un jauna no koka vietā.»
  • «Ielika mani lazaretē, un par divi nedēļām, nudie, par divi nedēļām kāja bija sadzijusi un jauna no koka vietā.»
  • Kaukēns: Nu, jūsu Kārļam [Kārlim] tak drīzi no zaldātiem jāpārnāk. - Tēvs: Tikai no rudens par gadu.
  • «Par stundām trim tas [akmens] būs gatavs, kad saimnieks atnāks.., parādīsim viņam, kā akmeņus plēš.»
  • Par brīdi istabā atgriezās Jānis - sadrūmis un neapmierināts.
  • Par brītiņu pienāca arī barons ar mežkungu.
Stabili vārdu savienojumiPar brīdi (arī brītiņu).
12.parasti izsaukuma teikumos; savienojumā «kas par» Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
Piemēri«Skaties, kas par jaukumu visapkārt..!»
  • «Skaties, kas par jaukumu visapkārt..!»
  • ..kas tā par atmiņu [Mārtiņam], kā viss tur uzglabāts un sakārtots - taisni kā grāmatu atšķīra vaļā.
  • «Bet padomā, kas man par dienu - rītā saņemu vēstuli.., pēcpusdienā atbrauc pati meita un vēl tikpat kā atved manu dēlu līdzi.»
13.parasti jautājuma teikumos; savienojumā «kas par» Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
Piemēri«Ei, kas tur par ciemiņu?..Skaties - kaķis!»
  • «Ei, kas tur par ciemiņu?..Skaties - kaķis!»
  • Kas šī par dienu, cik atliek vēl moku? - zīlēdams sienā, cietumnieks min..
  • «Kas par vīru ir kolhoza mehāniķis?» - «Viņš strādā ļoti daudz un labi.»
14.parasti izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos; savienojumā «kas par» Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
Piemēri«Kas tagad nu par ēšanu! Ko tad darīs, kad pārbrauks laulībnieki?»
  • «Kas tagad nu par ēšanu! Ko tad darīs, kad pārbrauks laulībnieki?»
  • «Pareizi! Patiešām... Kas tā par dzimšanas dienu bez mūzikas?» brīnās meitene, kas sēž man pretī.
  • «Tas būtu labi,» Rita skumji smaidīja. «Es uz jūrskolu nebraukšu, kas par muļķībām... Ko gan tur ar manu bailību.»
  • «Vai tu negribētu nākt man līdzi?» - «Tev līdzi? Bet es jau neviena tur nepazīstu.» - «Kas par to! Man ļoti gribētos, lai tu nāc,» es glaužos viņam klāt.
Stabili vārdu savienojumiKas par to.
  • Kas par to — Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
15.lietv. nozīmē Tas, kas ir vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tas, kam var pievienoties, ko var atzīt.
PiemēriApsvērt visus par un pret.
  • Apsvērt visus par un pret.
  • Visādas domas reizēm aužas galvā, visādi par un pret.
  • Kaut kādas tur sarunas, attieksmju veidošanās nianses, par un pret momenti - kuru tas var interesēt?
  • Dārd ūdenskritums...Mūžīgais par un pret ūdens virpuļos virmo. Viens vilnis vēl zaļš, otrs vilnis jau sirmo.
16.apst. nozīmē To, ka ir (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka pievienojas (kam), atzīst (ko).
PiemēriPuikas bija pret kāju mazgāšanu [vakaros], to prasīja puiku pašcieņa. Vecāki par. To prasīja vecāku prestižs.
  • Puikas bija pret kāju mazgāšanu [vakaros], to prasīja puiku pašcieņa. Vecāki par. To prasīja vecāku prestižs.
  • Kādi gan nav [cilvēki] tam dievam! Pabrīnīties tik var - Viņš vienā un tai pašā lietā nobalso pret un par.
  • Tomariņš juta, ka atkal uzmācas īgnums. «Cīnīties nevis «pret», bet «par».»
Stabili vārdu savienojumiNe par ko. Par cik. Par ko. Par sevi. Par tik. Par to. Pats par sevi.
Avoti: 6-1. sējums