paputināt
paputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Mazliet, daļēji izputināt.
PiemēriMuižnieks paputināja zemniekus.
- Muižnieks paputināja zemniekus.
- Nodokļi paputinājuši jaunsaimniekus.
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
PiemēriDēls paputinājis vecāku mantu.
- Dēls paputinājis vecāku mantu.
- ..Skaidrīte nebūt nedomāja, ka ir diez kāds noziegums un nāves grēks drusku arī pašķiest un mazliet paputināt to, kas iekritis makā no zila gaisa, proti, dzeramnaudu.
- ..Gravelsiņu puika laikam krietni vien paputinājis savas mammas gultas veļas krājumus.
1.2.Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
PiemēriKarš paputināja daudzas saimniecības.
- Karš paputināja daudzas saimniecības.
2.Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
PiemēriKlaigāšana paputināja diendusu.
- Klaigāšana paputināja diendusu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
PiemēriVējš paputināja pelnus.
- Vējš paputināja pelnus.
Avoti: 6-1. sējums