nonievāt
nonievāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Nievājoši novērtēt (kādu, ko). Nopelt.
PiemēriCeplim šķita, ka viņš pats ir sev pretinieks un tādēļ Bertas priekšā pazemojams un nonicināms. Tā viņš Austrai bieži apmeloja un nonievāja iedomātos sāncenšus..
Avoti: 5. sējums