mantība
mantība -as, s.; parasti vsk.
Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
Piemēri«Atstāt lopus, visu mantību! Vai manu dieniņ, nē, nē!» saimniece lauza sažuvušās rokas.
- «Atstāt lopus, visu mantību! Vai manu dieniņ, nē, nē!» saimniece lauza sažuvušās rokas.
- Visu Zuša [rūpnieka] mantību izpārdeva, bet, ka tad vēl nepietika, apķīlāja sievasbrāļa mantu un namus.
- Oto: Kāpēc plēsies ar savu māti - viņa būtu dzīvojusi te, skaitītos i otra ģimene, i visas tās mantības būtu divreiz vairāk.
Avoti: 5. sējums