mantīgs
mantīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums. Bagāts.
PiemēriBuržuāzisko valstu parlamentos lielākoties ir mantīgo šķiru pārstāvji.
1.1.Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
Piemēri..viņš velti mēģinājis iestāties buržuāziskās Latvijas universitātē - to neļāva ne ģimenes mantīgais, ne sabiedriskais stāvoklis.
Avoti: 5. sējums