daiļš
daiļš -ais; s. -a, -ā
daiļi apst.
1.Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu. Tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju. Ļoti skaists.
PiemēriDaiļš augums.
1.1.Tāds, kam ir skaisti, harmoniski sejas vaibsti un ķermeņa formas.
Piemēri..visdaiļāko festivāla meiteni ievēlēs par festivāla skaistuma karalieni.
Stabili vārdu savienojumiDaiļais dzimums.
1.2.Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
PiemēriDaiļi dziedāt.
1.3.Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
PiemēriLatvieti, pats savus likteņus lēmi [lem], Komūnu kopā ar kaimiņiem radi. Bagāti, krāšņi rit laimīgi gadi, Daiļāku kopjam nu dzimtenes zemi.
2.folkl. Tikumīgs, čakls. Patīkams, piemīlīgs un krietns.
PiemēriSmuidra, smuidra tā priedīte, Kas aug diža šiliņā; Daiļa, daiļa tā meitiņa, Kas darbiņu čakli veic.
3.Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs. Pilnvērtīgs.
PiemēriNejust bažu, nejust baiļu, Cīnoties par dzīvi daiļu!
4.lietv. nozīmē: daiļais, -ā, v. Tas, kas atbilst estētiskajam ideālam. Šī ideāla iemiesojums.
PiemēriMāksla cilvēkam ir tikpat nepieciešama kā darbs. Kļūstot pilnīgākam viņa zināšanu pūram, kļūst bagātāka arī jūtu pasaule. Viss daiļais cilvēka dzīvē tikpat nepieciešams kā praktiski derīgais. Cilvēki nevar dzīvot bez skaistuma!
4.1.ar nenot. galotni; pareti
PiemēriLabam, daiļam kalpo padomjcilvēks... Augstu, tālu lido viņa gars.
Avoti: 2. sējums