cēls
cēls -ais; s. -a, -ā
cēli apst.
1.Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cildens.
PiemēriTev sirds tik mīksta, tik labs tu, tik cēls, Tu esi kā teikās karaļa dēls.
- Tev sirds tik mīksta, tik labs tu, tik cēls, Tu esi kā teikās karaļa dēls.
- ..[jaunietes] sirds ļāvās labai, jaunai mīlestībai, kas viņu pašu vērta labāku un cēlāku..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCēls raksturs.
- Cēls raksturs.
- Izturēties cēli.
- Palīdzēt cilvēkam, kam grūti klājas, - cēla rīcība. Nesavtīgi palīgi allaž un visur bijuši godā.
1.2.Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām. Tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
PiemēriCēlas idejas.
- Cēlas idejas.
- Indulis [Ārijai]: Tie cēlie dīgļi dīgst: - lūk, visus mīlēt Un sevi nesaudzēt tu mācīji..
- ..Ļeņina mācība cēla: Cilvēks lai cilvēkam draugs, Brīvajiem darbs lai ir gods.
2.Dižens, lielisks.
Piemēri..varenā pilsēta šajā aukstajā ziemas dienā izskatījās sevišķi cēla un lieliska.
- ..varenā pilsēta šajā aukstajā ziemas dienā izskatījās sevišķi cēla un lieliska.
- Dziedātājas un koklētājas.. savu dainu prieku atraisa brīvi un plaši, tajā.. atskan tautas nemirstīgais lepnums, cēls kā atvasaras zelta vārpu lauks.
- Cik lauva varonīgs un cēls, Kad brīvi džungļos mirst..
2.1.Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
PiemēriViņš tikai drusku pagausināja soļus, cēli, it kā svētdienas gaitā pārgāja pāri ielai un iegriezās kooperatīvā.
- Viņš tikai drusku pagausināja soļus, cēli, it kā svētdienas gaitā pārgāja pāri ielai un iegriezās kooperatīvā.
- Saimnieces sēdēja cēli, melniem zīda lakatiem ap galvu, pat pašu vīri ar cieņu pablenza viņās.
Avoti: 2. sējums