Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
celties
celties ceļos, celies, ceļas, pag. cēlos; reti
1.Refl. → celt1. Virzīties uz augšu.
PiemēriKoks viegli šūpojās, un abi cilvēki tam līdzi cēlās viļņu galā un atkal nogrima. Viņi vairs neairēja, bet šūpojās virs ūdens..
  • Koks viegli šūpojās, un abi cilvēki tam līdzi cēlās viļņu galā un atkal nogrima. Viņi vairs neairēja, bet šūpojās virs ūdens..
  • Kuldams gaisu ar spārniem, [sašautais putns] vēl cēlās - krita, cēlās - krita, tad palika izstieptu kaklu, piekļāvies pie zemes.
  • ..virs stacijas laukuma kā milzu sikspārņi gaisā cēlās vairāki helikopteri..
  • ..Vēl purvos dzērves sauc, Celdamās spārnos.
Stabili vārdu savienojumiCelties spārnos.
1.1.Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa.
PiemēriTo nakti Morozovs [sargs] acis neaizdarīja. Viņš grozījās no vieniem sāniem uz otriem. Laiku pa laikam cēlās un gāja pie krāsns..
  • To nakti Morozovs [sargs] acis neaizdarīja. Viņš grozījās no vieniem sāniem uz otriem. Laiku pa laikam cēlās un gāja pie krāsns..
  • Ilgi viņas [strādnieces] nesēdēja, apēda līdzpaņemto maizi un cēlās darbam.
1.2.Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
PiemēriSaule lēni ceļas augstāk, rasa vizuļo, un vēsie pilieni šķeļ zaļas, zilas, sarkanas un zelta dzirkstis.
  • Saule lēni ceļas augstāk, rasa vizuļo, un vēsie pilieni šķeļ zaļas, zilas, sarkanas un zelta dzirkstis.
  • Iedilis mēness cēlās starp attālām [rudzu] statiņu rindām.
  • Pār pilsētu cēlās jauna diena... Rūtīs mirdzēja rīta ausmas zaļais spīdums.
1.3.Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
PiemēriNo sniegotajām ielejām, lēnām aizsegdama koku siluetus un krūmus, cēlās zilgani pelēka aukstuma migla.
  • No sniegotajām ielejām, lēnām aizsegdama koku siluetus un krūmus, cēlās zilgani pelēka aukstuma migla.
  • Viņa redzēja šosejas malā izkaisītas mājas, dūmu strūkliņas, kas cienīgi cēlās no skursteņiem.
  • Un gaisā celsies melni putekļi No izžuvušā asins plūduma..
1.4.pārn. Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
PiemēriCelties dzimtenes aizsardzībai.
  • Celties dzimtenes aizsardzībai.
  • Mēs redzējām un dzirdējām, kā cēlās augšā tauta..
  • Viens no padomju literatūras uzdevumiem ir.. parādīt, kā cēlies kājās pie zemes nospiestais darba cilvēks.
  • ..pret kāškrusta tumsoņiem jāceļas visiem.
2.Refl. → celt2.
Piemēri..draugi saulainā svētdienas rītā sēdās laivā un cēlās pāri ezeram uz vilinošo salu.
  • ..draugi saulainā svētdienas rītā sēdās laivā un cēlās pāri ezeram uz vilinošo salu.
  • Kuģī, ar ko cēlos pāri okeānam, es gulēju augšējā kojā.
  • Šai vietā pāri Daugavai ar lieliem prāmjiem cēlās latviešu strēlnieki.
3.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
PiemēriVarēja redzēt, ka viņš tikko bija cēlies no dienvidus atdusas, jo acis bija vēl miegainas un mati izbozušies.
  • Varēja redzēt, ka viņš tikko bija cēlies no dienvidus atdusas, jo acis bija vēl miegainas un mati izbozušies.
  • Līdz brokastlaikam, kamēr bērni ceļas augšā, viņa [Osiene] katru rītu paganīja lopus un zirgu uz papuves..
  • Kā cēlos, tā vēlos.
4.parasti 3. pers. Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu). Palielināties (piemēram, par vērtību).
PiemēriCenas ceļas.
  • Cenas ceļas.
  • ..paceļot ūdens līmeni Salacā, arī Burtnieku ezerā līmenis celsies par diviem metriem..
  • Pret vakaru Līzei temperatūra sāka strauji celties..
5.parasti 3. pers.; sar. Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
PiemēriCeļas siena kaudze.
  • Ceļas siena kaudze.
  • Neparasti veikli viņu rokas iemūrē ķieģeli pēc ķieģeļa, un mājas siena ceļas acīm redzami.
6.Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
PiemēriCeļas kultūras līmenis.
  • Ceļas kultūras līmenis.
  • ..ceļas padomju cilvēka materiālā labklājība, paplašinās viņa garīgais apvārsnis un intereses kļūst daudzpusīgākas.
  • Tā kā [agrotehnika].. gadu no gada pakāpeniski uzlabojas, tad arī ražām vajadzētu sistemātiski celties.
6.1.sar. Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
PiemēriPagāja vēl kādi gadi, un - āre - Roplainis vairs neslīdēja uz leju, bet sāka celties. Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī.
  • Pagāja vēl kādi gadi, un - āre - Roplainis vairs neslīdēja uz leju, bet sāka celties. Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī.
7.parasti 3. pers. Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
PiemēriCeļas ilgas. Nemiers.
  • Ceļas ilgas. Nemiers.
  • Sākumā sabiedrība [viesībās] bija diezgan stīva... Bet, kad uz galda parādījās kafija un liķieris, garastāvoklis strauji cēlās.
7.1.Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu).
PiemēriViņš.. atzvēlās automobilī un ciešāk uzmauca cepuri galvā. Pašapziņa cēlās un auga: viņš devās uz atbildīgu fronti...
  • Viņš.. atzvēlās automobilī un ciešāk uzmauca cepuri galvā. Pašapziņa cēlās un auga: viņš devās uz atbildīgu fronti...
8.parasti 3. pers. Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
PiemēriCeļas vējš.
  • Ceļas vējš.
  • Bez darba nepastāv neviena dzīvība, nekas nerodas. Tikai darbā tapusi pasaule, cēlusies dzīvā un nedzīvā daba..
8.1.Rasties.
Piemēri«..jau grēks sacīt, bet tiesa ir - no šitādas nelaimes [meža ugunsgrēka] ceļas savs labums. Būs ļaudīm kāda pagale lētākas malkas.»
  • «..jau grēks sacīt, bet tiesa ir - no šitādas nelaimes [meža ugunsgrēka] ceļas savs labums. Būs ļaudīm kāda pagale lētākas malkas.»
  • Etīdes palīdz apgūt un pilnveidot spēles tehniku. Pats franču vārds «etude», no kura cēlies šis nosaukums, nozīmē - vingrināšana, studēšana.
9.Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
PiemēriJa noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
  • Ja noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas..
  • Kokneses valdnieks Vetseke-Vjačko, pēc dažu vēsturnieku uzskata, cēlies no Polockas kņazu nama.
Avoti: 2. sējums