cēls
cēls -ais; s. -a, -ā
cēli apst.
1.Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cildens.
PiemēriTev sirds tik mīksta, tik labs tu, tik cēls, Tu esi kā teikās karaļa dēls.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCēls raksturs.
1.2.Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām. Tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
PiemēriCēlas idejas.
2.Dižens, lielisks.
Piemēri..varenā pilsēta šajā aukstajā ziemas dienā izskatījās sevišķi cēla un lieliska.
2.1.Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
PiemēriViņš tikai drusku pagausināja soļus, cēli, it kā svētdienas gaitā pārgāja pāri ielai un iegriezās kooperatīvā.
Avoti: 2. sējums