cēlonis
cēlonis -ņa, v.
Parādība, kas nepieciešami rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā.
PiemēriSlimības cēlonis.
- Slimības cēlonis.
- Nesekmības cēlonis.
- Nelaimes cēlonis.
- Cēloņi un sekas.
- Šo bēdu un raižu cēlonis [Roplainim] bija viņa Krustiņš, viņa vienīgais dēls.
- Tā [vecā taisnība] acis aizsegusi, akla staigā, Tā neuzlūko, vai kāds labs vai ļauns, Tā soda darbu, neredz cēloņus..
- ..latviešu prozā pastāv spēcīgas sociālās analīzes tradīcijas, cēloņu atklāšanas tradīcijas.. Un romāns šai ievirzei kalpo kā visnoderīgākā forma, jo tas tver dzīves procesus to plašajos cēloniskajos kopsakaros.
Avoti: 2. sējums