celms
celms -a, v.
1.Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
PiemēriLauzt celmus.
- Lauzt celmus.
- Celmu laužamā mašīna.
- Celmu spridzināšana.
- Celmu novākšana.
- ..[Andriksons] ceļmalā apsēdās uz kāda celma.
- Pēc brīža viņi izgāja vecā izcirtumā, kura celmus bija paspējusi pāraugt smuidru bērziņu jaunaudze.
- Tā mēs ceļam no zemes ārā celmu pēc celma. No izcirtumiem dveš pretim svaigu sveķu smarža. Tad vedam celmus mājās. Nu sākas celmu skaldīšana.
- sal. Ko viņa iesāks mājā viena kā celms, kam nolauztas visas atvases?
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa celmiem.
- (Iet) kā pa celmiem idioma — Saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
2.Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
PiemēriTe nevajadzēja gaišreģa, lai pamanītu, ka abi stāvētāji bija no viena celma. Abiem tās pašas priecīgi zilās acis, platās sejas ar izteikti apaļiem vaigiem..
- Te nevajadzēja gaišreģa, lai pamanītu, ka abi stāvētāji bija no viena celma. Abiem tās pašas priecīgi zilās acis, platās sejas ar izteikti apaļiem vaigiem..
- Gruzīni cēlušies no gluži cita celma, bet arī viņiem ir savas kopīgas dārgas atmiņas ar ukraiņiem.
- Tagad radiācijas izraisītās iedzimtības pārmaiņas izmanto praktiski, piemēram, lai iegūtu jaunus mikroorganismu celmus antibiotiku ražošanai.
3.val. Vārda daļa – vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
Avoti: 2. sējums