celmains
celmains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kur ir daudz celmu.
PiemēriCelmains līdums.
- Celmains līdums.
- Celmaina vieta.
- No darba viņi nebijās, plēsās celmainos laukos. Un drīz vien viņam [zemniekam] jau bija cūkas, govis un aitas. Starp celmiem līgojās rudzi..
Avoti: 2. sējums