Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
celiņš
celiņš -a, v.
1.Dem. → ceļš.
2.Matu šķirtne.
PiemēriMati [Laurai].. spīdīgi tumši, vidū balta celiņa pāršķirti, uz kakla mezglā savīti.
3.Šaura, garena grīdsega, paklājs.
PiemēriAust celiņu.
Avoti: 2. sējums