Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
celis
celis
-ļa, v.
1.
Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
Piemēri
Stīvs celis.
Piemēri
Stīvs celis.
Ceļa lūzums.
Sniegs mežā bija dziļš, vai līdz ceļiem.
..[sieviete] pastiepa zilās kleitas malu tālāk pāri ceļiem.
Meitene pieliec celi, kā skolā mācīts.
Stabili vārdu savienojumi
(No)dreb (arī ļodzās) ceļi.
Stabili vārdu savienojumi
(No)dreb (arī ļodzās) ceļi
—
Saka, ja izjūt lielas bailes.
(No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem)
—
1.
Ļoti pazemīgi lūgt.
2.
Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
Nospiest uz ceļiem (arī ceļos)
—
Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
Palocīt (arī pieliekt) celi
—
Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties
—
Ļoti pazemīgi lūgt.
1.1.
Savienojumā «..ceļiem»: klēpī.
Piemēri
Sēdēt tēvam uz ceļiem.
Piemēri
Sēdēt tēvam uz ceļiem.
Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem..
..Mācos es pazīt A un Ā, Sēdēdams viņam [tēvam] uz ceļiem.
Avoti:
2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
cēlājs
cēlējs
cēlējspēks
cēlgāze
celibāts
cēliens
celiņš
celis
celīte
cēlkoks
cēlkoksne
celle
celmaine
celmains
celmājs
Tēzaurs
celis
MLVV
celis
MEV
celis