ceļš
ceļš -a, v.
1.Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
PiemēriSatiksmes ceļš.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu.
1.1.Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
PiemēriŪdens ceļš.
1.2.Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
PiemēriGaisa ceļš.
1.3.Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
PiemēriIt īpaši straumes žiglums pieaug tur, kur tecei ceļu sašaurina sēre..
Stabili vārdu savienojumiElpošanas (arī elpojamie) ceļi.
1.4.pārn. Zobu izlocījums (zāģim).
PiemēriIzlokot zobus pārmaiņus vienu uz vienu un otru uz otru pusi, rada tā dēvēto zāģa ceļu. To izveido uz abām pusēm izlocītie zobi un zāģa plātnes biezums..
2.Noejams vai nobraucams posms, attālums.
PiemēriTāls ceļš.
2.1.Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
PiemēriCeļu ķēve zinās, vai vienu reizi vien te gājusi..
3.Ceļojums. Brauciens, gājiens.
PiemēriBūt ilgi ceļā.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) ceļa jūtīs. Ceļa biedrs. Ceļa kāja.
4.Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
PiemēriDzīves ceļš.
5.Veids. Paņēmiens. Pieeja.
PiemēriIegūt izglītību pašmācības ceļā.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu. Aplinku (arī aplinks) ceļš.
Avoti: 2. sējums