ceļotājs
ceļotājs -a, v.
ceļotāja -as, s.
Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
PiemēriCeļā viņas [bezdelīgas] panāca kādu karavānu ar ceļotājiem un precēm uz kamieļiem..
- Ceļā viņas [bezdelīgas] panāca kādu karavānu ar ceļotājiem un precēm uz kamieļiem..
- ..[rakstnieks ir] nerimtīgs ceļotājs - viņš apbraukājis ne vien mūsu republiku, bet pēdējos gados pabijis gan Maskavā un Krimā, gan.. kaimiņu lietuvju republikā..
- ..viņa priekšā stāv divi ceļotāji, kuriem daudz piedzīvojumu vēl būs, un daudz svešu zemju tie redzēs.
- Bez pastāvīgajiem iemītniekiem [Rīgas jūras] līcī ir daudz «tranzītpasažieru». Tās ir ceļotājas zivis, kas dzīvo jūrā, bet nārsto līcī vai upēs..
- Lakstīgala ir ceļotājs putns, kas bargo ziemu pavada Āfrikā, kur dodas jau augusta beigās, bet pie mums parasti atgriežas maija sākumā.
Stabili vārdu savienojumiCeļotāja zivs. Ceļotājs putns.
- Ceļotāja zivs — Caurceļotāja zivs.
- Ceļotājs putns — Gājputns.
Avoti: 2. sējums