ceļmala
ceļmala -as, s.
Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
PiemēriDuburs abās ceļa pusēs saskatīja tumšus, draudīgus grāvjus. Vietām mašīnas gaita kļuva nedroša... Duburs spilgti apgaismoja mašīnas iekšpusi, lai Ievu nebaidītu draudīgās ceļmalas.
- Duburs abās ceļa pusēs saskatīja tumšus, draudīgus grāvjus. Vietām mašīnas gaita kļuva nedroša... Duburs spilgti apgaismoja mašīnas iekšpusi, lai Ievu nebaidītu draudīgās ceļmalas.
- Ceļmalā - brūna, novītusi zāle, grāvī gausi tecēja tumši pelēks, netīrs ūdens..
- Didzis atstāja divriteni turpat ceļmalā.
Avoti: 2. sējums