ceļgals
ceļgals -a, v.
1.Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
PiemēriBirkenbaums sēdēja brītiņu un sita nepacietīgi ar roku uz ceļgala.
1.1.Vieta (biksēs, garajās zeķēs) ap ceļiem.
PiemēriMārtiņam biksēm ceļgali pušu, krekls vienās lanckās..
Avoti: 2. sējums