ceļazīme
ceļazīme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
2.Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos).
PiemēriIzsniegt ceļazīmi.
- Izsniegt ceļazīmi.
- Izrakstīt ceļazīmi.
- Fredis.. izvilka šofera tiesību apliecību un tehnisko talonu. «Bet ceļazīme?» [Jautā autoinspektors.] Gara pauze. «Ceļazīmes nav.»
- Tālie vilcieni draugus man paņēma, Kuri kopā ar diplomu saņēma Ceļazīmes, kas sauca tos projām, Un es paliku viens.
3.Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
PiemēriArturam piedāvāja ceļazīmi uz dienvidiem, uz sanatoriju. Aizbrauca abi ar Astru, pavadīja lielisku mēnesi.
- Arturam piedāvāja ceļazīmi uz dienvidiem, uz sanatoriju. Aizbrauca abi ar Astru, pavadīja lielisku mēnesi.
Avoti: 2. sējums