Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cements
cements -a, v.; parasti vsk.
Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
PiemēriCementa grīda.
Stabili vārdu savienojumiZoba cements.
Avoti: 2. sējums