cements
cements -a, v.; parasti vsk.
Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
PiemēriCementa grīda.
- Cementa grīda.
- Cementa pamati.
- Cementa kāpnes.
- Cements ir vissvarīgākais un nepieciešamākais būvmateriāls. To lieto ne vien jāvām un betonam, bet arī visdažādāko būvmateriālu ražošanai.
- Bet krastā, kas reiz bija kluss, Kur nezāle vien dīga sūra, - Sien cements sārtos ķieģeļus Un izaug pilsētas pie jūras.
Stabili vārdu savienojumiZoba cements.
- Zoba cements — Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Avoti: 2. sējums