Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ceļvedis
ceļvedis -ža, v.
ceļvede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
Piemēri..viņš, Pulis, ir ceļvedis,.. vietējais iedzīvotājs, kas labi pazīst te visus celiņus, visas vietas.
1.1.pārn. Vadītājs.
Piemēri..partija ir droša ceļvede, kam rūp tautas laime..
1.2.pārn. Orientieris.
Piemēri..ir necaurredzama migla un vienīgais ceļvedis - kompasa magnēta adata..
2.Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
PiemēriIzdot ceļvedi pa muzeju.
Avoti: 2. sējums