ceļš
ceļš -a, v.
1.Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
PiemēriSatiksmes ceļš.
- Satiksmes ceļš.
- Automobiļu ceļš.
- Zemes ceļš.
- Apbraucamais ceļš.
- Ceļu inženieris.
- [Trīne] devas steigšus taisni no kapiem pa dziļo sniegu lejā uz dīķi. Tikai labu laiku vēlāk nāca citi ciemnieki apkārt pa ceļu..
- ..tad bij krustceļš, kur kā no kamoliņa attinās četri ceļi uz visām debesu pusēm..
- ..māju ceļš [Brīviņos] gludi nograntēts un tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt.
- Savāds ir tāds ceļš. Daudzreiz tu esi pa to kājām gājis, gan arī traucies ātrās mašīnās, bet ceļš tev rādās arvien jauns un aicinošs. Neparastu pievilcību slēpj šī tumšā, bezgalīgā josta.
- Manas dzimtenes tālie ceļi! Kur gan jums sākums, kur gals - pat pie jūras jūs nebeidzat savu gaitu, bet pagriežaties vai nu pa labi, vai pa kreisi, - un atkal uz savas baltās, vasaras saulē izbalojušās muguras aiznesat ļaudis uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu.
- (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu idioma — 1. Atbrīvot eju, platību kustībai.2. Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) idioma — sar. Atbrīvoties no kāda cilvēka.
- Aizlaist garu ceļu idioma — sar. Aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
- Ceļa cirtējs idioma — Jaunā aizsācējs, iesācējs.
- Kamanu ceļš — Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Nolīdzināt ceļu idioma — Novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- Novākt no ceļa idioma — sar. Padarīt nekaitīgu. Arī iznīcināt.
- Sliežu ceļš — Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- Taisnā ceļā idioma — Bez novirzēm, arī bez kavējumiem.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) idioma — Radītas (radušās) visas iespējas.
1.1.Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
PiemēriŪdens ceļš.
- Ūdens ceļš.
- Pa pasaules upju ceļiem iet daudzi komfortabli kuģi.
- Kuģim ir tikai viens ceļš, pa kuru ienākt ostā, - tas, ko rāda vaduguns krastā..
1.2.Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
PiemēriGaisa ceļš.
- Gaisa ceļš.
- Ceļš uz Mēnesi.
1.3.Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
PiemēriIt īpaši straumes žiglums pieaug tur, kur tecei ceļu sašaurina sēre..
- It īpaši straumes žiglums pieaug tur, kur tecei ceļu sašaurina sēre..
- Rīšanas aktā svešķermenis nokļūst barības traktā, ieelpojot elpojamos ceļos - balsenē, elpvados, bronhos.
Stabili vārdu savienojumiElpošanas (arī elpojamie) ceļi.
- Elpošanas (arī elpojamie) ceļi — Deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
1.4.pārn. Zobu izlocījums (zāģim).
PiemēriIzlokot zobus pārmaiņus vienu uz vienu un otru uz otru pusi, rada tā dēvēto zāģa ceļu. To izveido uz abām pusēm izlocītie zobi un zāģa plātnes biezums..
- Izlokot zobus pārmaiņus vienu uz vienu un otru uz otru pusi, rada tā dēvēto zāģa ceļu. To izveido uz abām pusēm izlocītie zobi un zāģa plātnes biezums..
- «Tam zāģim nemaz nav ceļa!» - «Ceļu es vakar izlocīju.»
2.Noejams vai nobraucams posms, attālums.
PiemēriTāls ceļš.
- Tāls ceļš.
- Īss ceļš.
- Laura to [zārku] pārklāja ar.. segu, bet tā, lai sudrabotais eņģelītis ar palmu zaru zārka galā visu ceļu paliktu redzams.
- ..ceļš no Simferopoles uz Jaltu ilgst.. vismaz četras stundas.
- pārn. No jūras dzelmes līdz veikala letei - tāds ir zivju ceļš pie mums.
2.1.Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
PiemēriCeļu ķēve zinās, vai vienu reizi vien te gājusi..
- Ceļu ķēve zinās, vai vienu reizi vien te gājusi..
- Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu.
- pārn. ..[revolūcija] viņam [rakstniekam] parādīja pareizo ceļu. Parādīja, kas jādara, lai tauta tiktu vaļā no saviem apspiedējiem.
3.Ceļojums. Brauciens, gājiens.
PiemēriBūt ilgi ceļā.
- Būt ilgi ceļā.
- Ceļa nauda.
- Pēteris.. dabūja atvaļinājumu, un trīs dienas vēlāk viņš jau bija ar dzimtu ceļā - uz laukiem.
- ..Krišs ceļā satika Lejas Ievu un aprunājās. Ko īsti bija teicis, pats vēlāk nezināja.
- Otrā rītā eskadrons devās ceļā.. Visa karavāna lēni un uzmanīgi virzījās uz priekšu.
- ..viņa [māte] man šorīt atvadoties teica: «Laimīgu ceļu, bērns.»
- Sirēnas jau nosvelpj. Sākas atkal reiss. Komandai mirdz acis neparastā kvēlē: Piecu jūru maršruts gaida pirmoreiz... «Labu ceļa vēju!» draugi ostā vēlē.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) ceļa jūtīs. Ceļa biedrs. Ceļa kāja.
- (Būt) ceļa jūtīs — Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
- Ceļa biedrs — Ceļabiedrs.
- Ceļa kāja idioma — sar. Ceļakāja.
- Ceļa maize — Ceļamaize.
- Ceļa soma — Ceļasoma.
- Laimīgu ceļu! arī Labu ceļa vēju! — Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
4.Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
PiemēriDzīves ceļš.
- Dzīves ceļš.
- Spānijas pilsoņkarā cīnījās ventspilnieki, un četrdesmit pirmajā gadā viņi aizgāja padomju varai līdzi un atgriezās pa cīņu ceļu.
- Kā zināms, rakstnieka ceļu.. [viņš] iesāka ar plašiem, gariem stāstījumiem par dažādu lauku ļaužu dzīvi..
- Dzīve tev pašā sākumā... tu savā ceļā satiksi daudzus jaukus cilvēkus.
5.Veids. Paņēmiens. Pieeja.
PiemēriIegūt izglītību pašmācības ceļā.
- Iegūt izglītību pašmācības ceļā.
- Izšķirt konfliktu tiesas ceļā.
- ..Kad cirvis atcirties, vai jābeidz darbs? No viena ceļa mums ir jāatstājas, - Kad mērķis paliek, vai var ceļu trūkt?
- Pašlaik [valodnieki] meklē ceļus, kā modelēt latviešu valodu, un izstrādā latviešu valodas vārdu lietošanas biežuma vārdnīcu.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu. Aplinku (arī aplinks) ceļš.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu — 1. Aiziet uz savu (citu) pusi.2. Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- Aplinku (arī aplinks) ceļš — Netiešs rīcības veids.
- Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu — 1. Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- Atrast ceļu — 1. Apmeklēt, apciemot (kādu).2. Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Atrast ceļu uz sirdi — Iegūt atsaucību, simpātijas u. tml.
- Ceļa zīme — 1. Ceļazīme (1).2. Ceļazīme (2).3. Ceļazīme (3).
- Ceļi (iz)šķiras — Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Ceļi krustojas — Saka, ja cilvēki sastopas.
- Griezt ceļu — 1. Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Vairīties (no kā).
- Mest ceļā sprunguļus — Jaukt, traucēt, kavēt.
- Noiet (arī noklīst) no ceļa — Degradēties, pagrimt.
- Pa ceļam — 1. Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.2. Vienā kopīgā virzienā.
- Stāties (arī stāvēt) ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
- Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa — Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Avoti: 2. sējums