vārgulis
vārgulis -ļa, v.
vārgule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
PiemēriMan vajadzēja, lai mani mīl kā vīrieti, nevis sargā kā vārguli.
1.1.Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs. Nīkulis (2).
PiemēriReiz Žanis pārnesis panīkušu kaķēnu. Lielā māsa zēnam uzbrukusi - kam šis tādu vārguli atstiepis, - lai metot ārā.
2.Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
PiemēriJūtu, ka mans oponents nekāds vārgulis vis nav.
Avoti: 8. sējums