vārgums
vārgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vārgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaču [slimniekiem] gadās arī tāds vārgums,.. kad viss, kas paša spēkiem aizsniedzams, ir zvana poga un dzēriena krūzīte.
1.1.arī dsk.; novec. Slimība.
PiemēriVillijs slimoja bieži un kā vairums astēniķu laikam cieta no plaušu vārguma.
2.Vispārināta īpašība → vārgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKāda smieklīga piesardzība, mazasinīga nedrošība un bailīgs vārgums.
Avoti: 8. sējums