vārgums
vārgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vārgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaču [slimniekiem] gadās arī tāds vārgums,.. kad viss, kas paša spēkiem aizsniedzams, ir zvana poga un dzēriena krūzīte.
- Taču [slimniekiem] gadās arī tāds vārgums,.. kad viss, kas paša spēkiem aizsniedzams, ir zvana poga un dzēriena krūzīte.
- Arnolds piecēlās sēdus, pārlika kājas dīvāniņa malai un brītiņu pagaidīja. Vārgums vēl palicis, bet reibonis pagaisis.
1.1.arī dsk.; novec. Slimība.
PiemēriVillijs slimoja bieži un kā vairums astēniķu laikam cieta no plaušu vārguma.
- Villijs slimoja bieži un kā vairums astēniķu laikam cieta no plaušu vārguma.
- ..tuvredzība un citi acu vārgumi Dzeni agrāk nebija mocījuši..
2.Vispārināta īpašība → vārgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKāda smieklīga piesardzība, mazasinīga nedrošība un bailīgs vārgums.
- Kāda smieklīga piesardzība, mazasinīga nedrošība un bailīgs vārgums.
- ..vājie, kūtrie, pasīvie un bailīgie paslēpj savu mazdūšību un vārgumu.
- ..jārunā par mākslinieciskās domas vārgumu un gurdenumu..
Avoti: 8. sējums