vārgt
vārgt vārgstu, vārgsti, vārgst, pag. vārgu; intrans.
1.Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
PiemēriLipsts: Vecais vārga, vārga, nemaz negribēja mirt, nevienas stundas nevarējām atiet no viņa gultas nost.
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
PiemēriBūs vien jācērt tik daudz, cik vajadzēs cirst, lai cilvēks varētu atsākt dzīvi, kaut tādēļ mežs vārgs un mirs...
2.Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt2.
PiemēriVārgt cietumā.
Avoti: 8. sējums