vārgot
vārgot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Vārguļot1.
PiemēriNeizsakāmi bēdīgs bija šis laiks: veselu gadu nomirēja vārgoja.
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
PiemēriEs esmu viena lējuma Ar savu zemi dārgo, Un priecājos tās sējumam Un skumstu, ja tas vārgo.
Avoti: 8. sējums