vārguļot
vārguļot -oju -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Slimot, parasti ilgāku laiku. Arī vārgt1, parasti ilgāku laiku.
PiemēriIlze līdz šim kopa vēl arvienu savu saimnieces soli pie mājas, kaut gan pati arvienu vārguļoja.
1.1.Nīkt, nīkuļot (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
Piemēri..no dziļi iestrādātām sēklām radušies augi vārguļo visu veģetācijas periodu..
1.2.pārn. Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
PiemēriMartas un Harija attiecības aizlūzušas vārguļoja. Marta bija pieķērusi sevi pie domas, ka viņu sakars ripo aiz inerces kā vilciena vagons Šķirotavas stacijā.
2.Vārgt2, parasti ilgāku laiku.
PiemēriBet lielajā satraukumā smadzenes darbojās drudžaini. Iespējams, ka tās bija arī iepriekšējās vārguļotās nakts sekas.
Avoti: 8. sējums