atdarināt
atdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
PiemēriAtdarināt savu skolotāju.
- Atdarināt savu skolotāju.
1.1.Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
PiemēriSīli.. var iemācīt «izrunāt» kādu vārdu. Viņš pats atdarina ķīvītes, žagatas, vālodzes, un citu putnu dziesmas..
- Sīli.. var iemācīt «izrunāt» kādu vārdu. Viņš pats atdarina ķīvītes, žagatas, vālodzes, un citu putnu dziesmas..
- ..Agris jau no tālienes izdzirda skaļus klavieru akordus... Kāds acīmredzot centās atdarināt baznīcas zvanu skaņas.
- Cik viegli bērni uztver un novēro ikvienu kļūmi vecāku attiecībās, viņu rīcībā. Uztver un atdarina!
1.2.Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
PiemēriMaskavas Dailes teātra kolektīvs nekad nevienu [teātri] nav atdarinājis, bijis patstāvīgu ceļu gājējs.
- Maskavas Dailes teātra kolektīvs nekad nevienu [teātri] nav atdarinājis, bijis patstāvīgu ceļu gājējs.
- Ir dabiski, ka jaunā autorā var sajust kāda vecāka dzejnieka ietekmi,.. bet slikti ir, ka ietekme kļūst par tieksmi tieši atdarināt vai pārfrāzēt kāda autora dzejoli.
2.val. Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
PiemēriPēc šiem [biļetena] norādījumiem latviešu valodā atdarināmi (rakstāmi un runājami) igauņu īpašvārdi..
- Pēc šiem [biļetena] norādījumiem latviešu valodā atdarināmi (rakstāmi un runājami) igauņu īpašvārdi..
Avoti: 1. sējums