skops
skops -ais; s. -a, -ā
skopi apst.
1.Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
PiemēriViens vīrs bijis ļoti bagāts un skops. No visiem viņš ņēmis daudz, bet otram viņš nekā negribējis maksāt.
- Viens vīrs bijis ļoti bagāts un skops. No visiem viņš ņēmis daudz, bet otram viņš nekā negribējis maksāt.
- Jēks [saimnieks] bijis ellīgi skops. Gājējiem devis ēst vienīgi nokrejotu piena suslu, bet ganiem līdzi - tikai zaļas reņģes kārbā.
- Skops, sīkmanīgs cilvēks, kuram pieder.. automobilis, bet viņš ar to tikpat kā nebrauc, taupa, vāc rezerves daļas priekšdienām.
- pārn. Skopa skopa vāverīte, Otras māsas nemieloja: Pūriņā sapelēja Kodoliņu plācenītis.
- pārn. Cik dzīve nabaga! cik maz tai laba! Un, ak, cik maz ir skaista!.. Jo skopa bijusi mums māte daba.
- pārn. Ak, laime nežēlīgi skopā, Pēc tevis dzenos vēl arvien...
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..Kleistiene [saimniece] pārāk skopi baroja savus ļaudis,.. aizvien siļķe.. plānā, ūdeņainā mērcītē..
- ..Kleistiene [saimniece] pārāk skopi baroja savus ļaudis,.. aizvien siļķe.. plānā, ūdeņainā mērcītē..
- Laksts bija zvērināts vecpuisis, dzīvoja skopi, katru kapeiku pirms izdošanas apgrozīdams pirkstos.
2.Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
PiemēriSkops maizes rieciens.
- Skops maizes rieciens.
- Skopi graši.
- Skops apgaismojums.
- Skopajā ceļamaizē, kādu nu kuram pēckara rocība atļāva, ne viens vien dalījās ar kluso.. puisēnu Oļegu.
- Skopi maksāja izreklamētā rīta avīze. Visvaldis [žurnālists] skrēja no rīta līdz nakts vidum, un tad vēl ne reizi nebija ar rindiņām sadzinis vairāk par simts piecdesmit latiem mēnesī.
- Novembra dienas skopā gaisma bija apsīkusi..
- ..viņš iet pa taciņu taisni pāri laukam.. Skopi spīguļo kabatas lukturīša stars.
- pārn. Lēnaudzīgi, pelēkas smilts skopi baroti, klajākos laukumiņos cero.. virši.
2.1.Mazauglīgs (par augsni, platību).
PiemēriSkopa jau ir tā jūrmalas zemīte - balta smilts.
- Skopa jau ir tā jūrmalas zemīte - balta smilts.
- Ganības mūsu mājās bija pavisam skopas - netālu no mājas līdz ar zemi nograuzta cieta nora, tālāk elkšņu krūmāji..
2.2.Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriSkopa augu valsts.
- Skopa augu valsts.
- Skopa fauna.
- Skopa zāle.
2.3.Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
PiemēriSkops stāstījums.
- Skops stāstījums.
- Atsauksmju par tā laika [aktrises tēlotajām] lomām maz, un tās pašas ir pavisam skopas.
- Gundegas skopajās atmiņās Dagmāra bija palikusi kā izstīdzējusi, neglīta, garstilbaina skuķe. Bet tagad Gundega raudzījās pieaugušā sievietē..
- Rundāles pils muzejs, atklājis interesantos Tiepies muižas 18. gadsimta sienu gleznojumus, nekavējoties veica zondāžas un zinātnisko izpēti. Šodien vēl pieejami pieminekļi jau rīt kļūs pētniekam daudz skopāki.
- ..par Kurzemes partizāniem Lielajā Tēvijas karā ziņas ir vairāk nekā skopas. Trūcīgie arhīvu materiāli ir ļoti fragmentāri..
3.Samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.).
PiemēriKāzu svinību spožuma nebija. Skopajā viesu pulkā, kas sanāca.. pašaurajā istabā, bija arī jaunā vīra māte un māsa Dora.
- Kāzu svinību spožuma nebija. Skopajā viesu pulkā, kas sanāca.. pašaurajā istabā, bija arī jaunā vīra māte un māsa Dora.
- Viņš strauji aizgriežas, lai Zelma.. neredzētu šo vājuma mirkli, kad pāri vaigam norit skopa asariņa vērmeļu rūgtumā.
- ..viņš ilgi klausās vakara skopajos trokšņos un tad nāk atpakaļ.
3.1.Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
PiemēriSavas dienasgaitas viņš raksturoja skopi, garākos paskaidrojumos neielaizdamies.
- Savas dienasgaitas viņš raksturoja skopi, garākos paskaidrojumos neielaizdamies.
- Lielākā daļa trauku Sārnatē gatavota no māliem... Trauku virsma iekšpusē un ārpusē parasti ir švīkāta. Rotājums skops.
- Felicita Ertnere vienmēr tiekusies pēc tā, lai ar skopiem izteiksmes līdzekļiem panāktu spēcīgu iespaidu.
- pārn. Es pie dzērvju skopās dziesmas Sasildīju savu sirdi..
Avoti: 7-1. sējums