skolots
skolots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → skolot.
2.Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts2.
PiemēriJaunus profesionāli skolotus spēkus teātris sāka saņemt vienīgi ar piecdesmitajiem gadiem.
2.1.Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
Piemēri«Sasliesim skuju būdas un gulēsim kā dieva ausī. Tagad esam skoloti.»
Avoti: 7-1. sējums