skolots
skolots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → skolot.
2.Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts2.
PiemēriJaunus profesionāli skolotus spēkus teātris sāka saņemt vienīgi ar piecdesmitajiem gadiem.
- Jaunus profesionāli skolotus spēkus teātris sāka saņemt vienīgi ar piecdesmitajiem gadiem.
- Būdams labs un arī labi skolots zīmētājs, Leo Kokle visvairāk iecienīja portretu mākslu.
- Bet no Aijas es izdabūju, ka saimnieks esot diezgan skolots. Tēvs viņu gribējis izmācīt par ķesteri.. Vēl tagad viņš mākot ērģeles spēlēt..
- sal. Drīz sāka klīst valodas, ka jaunais mērnieka palīgs.. protot tikpat labi sarīmēt dziesmiņas kā skoloti grāmatu pratēji Rīgā.
2.1.Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
Piemēri«Sasliesim skuju būdas un gulēsim kā dieva ausī. Tagad esam skoloti.»
- «Sasliesim skuju būdas un gulēsim kā dieva ausī. Tagad esam skoloti.»
- pārn. Veikli rīkojās gadu desmitos šai mākslā [kartupeļu mizošanā] skolotie pirksti. Tas nebija vienkāršs nomizots kartupelis, bet mazs meistardarbs, ko viņa ielika vanniņā.
Avoti: 7-1. sējums