skops
skops -ais; s. -a, -ā
skopi apst.
1.Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu. Tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
PiemēriViens vīrs bijis ļoti bagāts un skops. No visiem viņš ņēmis daudz, bet otram viņš nekā negribējis maksāt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..Kleistiene [saimniece] pārāk skopi baroja savus ļaudis,.. aizvien siļķe.. plānā, ūdeņainā mērcītē..
2.Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
PiemēriSkops maizes rieciens.
2.1.Mazauglīgs (par augsni, platību).
PiemēriSkopa jau ir tā jūrmalas zemīte - balta smilts.
2.2.Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriSkopa augu valsts.
2.3.Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
PiemēriSkops stāstījums.
3.Samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.).
PiemēriKāzu svinību spožuma nebija. Skopajā viesu pulkā, kas sanāca.. pašaurajā istabā, bija arī jaunā vīra māte un māsa Dora.
3.1.Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
PiemēriSavas dienasgaitas viņš raksturoja skopi, garākos paskaidrojumos neielaizdamies.
Avoti: 7-1. sējums