Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skopulis
skopulis -ļa, v.
skopule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
skopulene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; retāk
Skops cilvēks.
PiemēriNaudas bijis [lielkungam], ka nezinājis, kur likt, gan zelta, gan sudraba. Bet gaidi, ka otram ko devis!.. īstens skopulis..
Avoti: 7-1. sējums