skolot
skolot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Mācīt1, parasti mācību iestādē. Dot padomus, pamācīt.
PiemēriVēl vasarā pats.. mācījās draudzes skolā pie Ratmindera tēva, bet tagad skolo citus!
- Vēl vasarā pats.. mācījās draudzes skolā pie Ratmindera tēva, bet tagad skolo citus!
- ..kapteiņa palīgs Gusts Liepnieks ņēmās pamācīt un skolot jauno matrozi visādās jūras braucēju gudrībās.
- «Sievastēvs aprada ar mani.. un tādēļ ņēmās mani skolot. Lietpratīgi, jāteic. Pacietīgi, neatlaidīgi. Potēt rozes, ķiršus, plūmes, bumbieres, ābeles.»
- pārn. Arī kino mani skolojis. Neoreālisma filmas, kas bija uzņemtas pelēkās, nomākušas dienās.., dabīgās vidēs, pēc savas struktūras ir tuvas fotogrāfijai. Tās atstāja iespaidu uz manas fotogrāfijas vizuālo valodu.
1.1.Dresēt (dzīvnieku).
PiemēriMēs Mauzi [suni] raudzījām arī skolot. Dot sveicienam ķepu, sēdēt uz divām kājām prot katrs suns, kam saimnieks nav gluži nevīža. Bet mēs Mauzei raudzījām iemācīt arī ko vairāk.
- Mēs Mauzi [suni] raudzījām arī skolot. Dot sveicienam ķepu, sēdēt uz divām kājām prot katrs suns, kam saimnieks nav gluži nevīža. Bet mēs Mauzei raudzījām iemācīt arī ko vairāk.
2.Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
PiemēriPēc pamatskolas beigšanas vecāki nedomāja mani vairs tālāk skolot. Par skolu tolaik bija jāmaksā.
- Pēc pamatskolas beigšanas vecāki nedomāja mani vairs tālāk skolot. Par skolu tolaik bija jāmaksā.
- ..Jāni gan tēvs, gan māte nolēmuši skolot, lai tas maksātu ko maksādams. Jo puikam - visi to atzinuši - esot viegla galva.
Avoti: 7-1. sējums