skolnieks
skolnieks -a, v.
skolniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Skolas audzēknis.
PiemēriČakls skolnieks.
- Čakls skolnieks.
- Spējīgs skolnieks.
- Astoņgadīgas skolas skolnieks.
- Trešās klases skolniece.
- Zēns bija ļoti centīgs skolnieks un nekad nenovēloja pirmo stundu.
- No Maltas rajona.. ieradušās trīs skolnieces, ceturtās un septītās klases audzēknes.
- ..skolnieku forma ir gandrīz tintes krāsā.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
PiemēriPavlovam nekad netrūka skolnieku. Viņa mazo laboratoriju apmeklēja ārsti, kas interesējās par fizioloģiju... Daudzi no viņa skolniekiem pēc tam kļuva ievērojami fiziologi vai ārsti.
- Pavlovam nekad netrūka skolnieku. Viņa mazo laboratoriju apmeklēja ārsti, kas interesējās par fizioloģiju... Daudzi no viņa skolniekiem pēc tam kļuva ievērojami fiziologi vai ārsti.
- J. G. Mītels bija viens no pēdējiem J. S. Baha skolniekiem Leipcigā, mācījās pie viņa kompozīciju, klavieru un ērģeļu spēli..
2.1.Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
PiemēriLaura: Par mīlestību tu pats teici, ka tā esot bestija ar zobiem un nagiem, bet bez sirds. - Valdemārs: Tu man esi vērīga skolniece.
- Laura: Par mīlestību tu pats teici, ka tā esot bestija ar zobiem un nagiem, bet bez sirds. - Valdemārs: Tu man esi vērīga skolniece.
Avoti: 7-1. sējums