Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skolmeistarisks
skolmeistarisks -ais; s. -a, -ā
skolmeistariski apst., iron.
Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
Piemēri«Ar brāli arī grūti saprasties; viņš par daudz skolmeistarisks... viņa domas ir tik skaidras un noteiktas, ka fantāzijas lidojumam vairs neatliek vietas.»
Avoti: 7-1. sējums